Homo Novus 2015

Blogs

Ekspresrecenzija par izrādi " Luvras un/vai spārdot mirušo"

Zane Zajančkauska | 09 09 2019 | Mikrorecenzija

Atceros Marakešas tirgu jau pustumsā, starp lakatu, paklāju, riekstu un garšvielu, māla trauku un samlu cepuru stendiem vietējo bariņš bija sapulcējies ap vīrieti kurš, pakāpies uz ķeblīša, žestikulēdams stāstīja stāstu, pārējie aizgrābti klausījās. Tieši tik vienkārši. Dzīvā stāstniecība, izdzīvojusi paralēli tās reinkarnācijām jūtūberu un slamu vai stendapu formātā.

Stāstniecības piruetes piedāvā arī Valids Rāds, libāņu mākslinieks no Ņujorkas. Sākotnēji viņš mūs sagaida it kā mulss un nedaudz neveikls, vēlāk, stāstiem uzņemot tempu un intensitāti, kļūst skaidrs, ka nekas nav nejaušs, neviens – “starp citu”, neviens “vēl tikai piebildīšu”. Valids Rāds stāsta kā Šeherezade (it kā no tā būtu atkarīgas dzīvības) vai kā prasmīgs krāpnieks uz ielas (klausītāja uzmanības novēršana kā darbarīks). Dzirdam virkni savstarpēji nesaistītus stāstus, kas kādā brīdī tomēr izrādās saistīti, bet bieži vien nebūtiskā veidā. Stāsti ir izdomāti un īsti, visus stāsta viņš viens pats, tikai dažbrīd uzelpjot un parādot kādu it kā informatīvu, tomēr nedaudz absurdu video. Tas viss ir izklaidējoši un nogurdinoši reizē.

Vismelīgākos stāstus Valids Rāds stāsta vislielākajā intimitātē – no lekcijas formāta pasaucot mūs ekskursijā viņa izveidotā izstādē, viņš ir mums tepat blakus, skatās acīs un visā nopietnībā stāsta, kā izdevies atgūt priekšmetiem pazudušās ēnas. Tur arī noķerams stāstniecības valdzinājums – tajā brīdī jau mēs neviens vairs neticam un tomēr vairums esam viņa varā.

Cita starpā uzzinām, ka muzejiem ir saistība ar lielu naudu un lielai naudai ar debesskrāpju augstumu. Caur patiesajiem un fiktīvajiem stāstiem redzams, ka muzeji ir būvniecības un pilsētmārketinga žetoni, mākslas darbu kolekcijas ir līdzeklis, nevis mērķis; un tie, kas var, tie simbolisko vērtību ceļ, iepirkdami kādu ar kultūru piesūkušos vārdu. Kaut kur tam visam pa vidu ir migrants – strādnieks, kura darba devējs mēģina utilizēt pat viņa sviedrus.

Nav labāk notēmētas vietas, kur Rīgā piedzīvot Valida Rāda suģestējošos stāstus – Hanzas peronā, jaunās Rīgas – Hanza City rēgā vai priekšvēstnesī, to laiks radīs.

Pievienot komentāru