Homo Novus 2015

Blogs

Ekspresrecenzija par "Homo novus" izrādi "Ļoti izturīga līmlente"

Rvīns Varde, satori.lv | 10 09 2019 | Mikrorecenzija

1. Komponists Skrjabins pārnāca mājās no darba, taču kāpņu telpā saskrējās ar diviem vīriem, kas lēja glāzēs šņabi. Pamanījis nācēju, viens no viņiem pamāja ar galvu glāzes virzienā, piedāvājot mūziķim iedzert, un tas klusējot piekrita. Viens no vīriem apvaicājās: “Kur tu strādā?” Skrjabins ar glāzi rokā atteica: “Es esmu komponists.” Vīrs reaģēja: “Nu, ja negribi – nesaki.” Un iedzēra.

2. Dienā, kad notika izrāde “Ļoti izturīga līmlente”, es apmeklēju Rīgas zoodārzu un redzēju, kā zalktis terārijā apēd vardi – pazemīgi lūdzu to ierakstīt protokolā.

3. Izrāde sākās ar to, ka mākslinieks piepūta milzīgu balonu, turklāt nevis noģība no plaušu hiperventilācijas, bet lika mums teju noģībt no pārplīsušā balona trokšņa. Tiesa, es biju jau sagatavojies, jo novēroju, ka Gundega Laiviņa priekšlaicīgi ir aizpiedusi ausis ciet. Tālākos notikumus uz skatuves varētu raksturot kā priekšmetisku idiotismu, un tas savā rūpīgumā un nopietnībā bija pat simpātisks, lai arī daļēji paredzams.

Netālu no izrādes norises vietas atrodas Zunda kanāls, kur cita starpā mitinās upes tilbītes. Tas ir neliels sloku dzimtas putns, kas barojas ūdenstilpju krastos. Upes tilbīte gliemju medībās nirst pat metru dziļi un spēj aizturēt elpu līdz 20 sekundēm. Iztraucēta tā pārlido pāri kanālam vai upei, veltot cilvēkam nedaudz sērīgu pīkstienu virkni. Taču, iztraucēta ar mazuļiem, tilbīte spēj pasist tos padusēs un ģimeniski laisties lapās. Vēl pie tā paša kanāla pirms pieciem gadiem kāds pilngadīgs jaunietis nogalināja divas sievietes, viena no tām bija mūķene. Izrādes laikā es prātoju par to, ka notikumu bads mums nudien nedraud, un ir kaut kas savāds vēlmē tos sintētiski un vaiga sviedros konstruēt vēl un vēl, lai citi par maksu uz to skatītos.

4. Ja līmlente un kartona driskas pēc izrādes izzustu, sairtu, dematerializētos, tad tas viss iegūtu budistisku skanējumu, gluži kā mandala, kuru varētu izjaukt un smiltis iebērt Zunda kanālā, taču tas nenotika. Kad pēdīgi mākslinieks izģērbās pilnīgi kails un ietina sevi līmlentē karādamies gaisā, es nespēju atbrīvoties no domas, ka visa izrāde ir iegansts viņa ekshibicionismam ar uzsvaru uz šibari.

Pievienot komentāru